Kā uzzināt, kā cilvēki pret jums patiesībā izturas: psihologa Mihaila Litvaka atbilde

Psihologa Mihaila Litvaka domāšanas veidu raksturo provokativitāte un spēja identificēt cilvēku problēmu patiesos cēloņus, kas bieži vien slēpjas zem bieza vispārpieņemtu stereotipu un maldīgu priekšstatu slāņa.

Šie citāti ir ne tikai atmiņā paliekoši ar savu īsumu un dziļumu, bet arī liek paskatīties uz pazīstamām lietām no jauna skatu punkta.

1. “Ja tev ir grūti – tad tu nedzīvo pareizi”.

Uz grūtībām ir vērts raudzīties kā uz signālu, ka kaut kas mūsu dzīvē ir jāmaina. Doma ir tāda, ka, ja mēs pastāvīgi saskaramies ar grūtībām un jūtamies smagi, iespējams, mūsu lēmumiem, dzīvesveidam vai attiecībām ir jāpievērš uzmanība un jālabo. Vienkāršāk sakot, ja nedarāt to, kas jums jādara, jūs saņemat “triecienu pa galvu”.

Litvaks uzsver, ka mūsu labklājība un prieks var būt atkarīgi no mūsu spējas ieklausīties sevī un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas.

2. “Depresija ir tas, kam cilvēks ir domāts, lai domātu par sevi.”

Ja uz depresijas periodiem raugāmies kā uz iespēju pārdomāt sevi, savas vērtības un dzīves ceļu, savu rīcību un domas, savu mērķi. Un tad šis periods kļūs par izaugsmes punktu, nevis par apgrūtinājumu.

Depresija, kā uzskata Litvaks, nav smags slogs, bet gan sava veida “trauksmes signāls” no mūsu iekšējā “es”. Tas ir laiks, kad mēs varam pievērst uzmanību savām emocijām, sakārtot savas vajadzības un novērtēt, kas tieši mums rada trauksmi.

Iekšējais dialogs, kas notiek depresijas periodos, var palīdzēt mums saprast, ko mēs meklējam dzīvē, kādas pārmaiņas mums nepieciešamas un kā mēs varam virzīties pareizajā virzienā. Litvaks mudina izmantot depresiju kā līdzekli, lai pārdomātu sevi un personīgās izaugsmes nozīmi.

3. “Es nezinu ceļu uz panākumiem. Bet es zinu, ka ceļš uz neveiksmi ir vēlme visiem izpatikt.”

Lai gūtu panākumus, jums nav jācenšas izpatikt visai pasaulei. Psihologs norāda, ka skaidra ceļa uz panākumiem neesamība nenozīmē neveiksmi, gluži pretēji – cenšoties visiem izpatikt, mēs riskējam apdraudēt savus mērķus un zaudēt pareizo virzienu.

Pastāvīgi meklēt apkārtējo – ģimenes, kolēģu, sabiedrības – atzinību nav veselīgi. Vēlme izpatikt visiem un visam bieži vien liek mums zaudēt savu unikalitāti, savas vērtības un autentiskumu. Tas, protams, noved pie kompromisiem, taču arī tie nebūt ne vienmēr atbilst mūsu patiesajām vajadzībām.

Ceļš uz panākumiem sākas ar sevis izpratni un pieņemšanu, nevis ar nemitīgām pūlēm izpatikt visiem apkārtējiem.

4. “Labāk sazināties ar labu grāmatu nekā ar tukšu cilvēku.”

Nevajadzētu tērēt savu laiku un enerģiju bezjēdzīgai un neinteresantai saskarsmei ar “tukšiem” virspusējiem cilvēkiem.

Kvalitatīvai komunikācijai – gan ar cilvēkiem, gan ar grāmatām – var būt nozīmīgs ieguldījums mūsu labklājībā un attīstībā.

5. “Ja tu dzīvo sev, visi citi būs laimīgi. Savukārt, ja strādāsi kādam citam, gaidot pateicību, tu būsi nelaimīgs un nesaņemsi “paldies”.”

Ja mēs tiecamies pēc laimes un piepildījuma, ir svarīgi dzīvot sev, sekojot saviem personīgajiem uzskatiem un mērķiem. Mums nav nepieciešams saistīt savu prieku un dzīves jēgu ar pateicības un citu cilvēku atzinības gaidām. Un tas attiecas pat uz mūsu tuvākajiem cilvēkiem – bērniem, vīriem, radiniekiem.

Ja mēs veltām savu dzīvi kalpošanai citiem, gaidot, ka viņi mūs atzīs un pateiksies, mēs riskējam kļūt nelaimīgi.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk